images (56)Ierodoties šajā pasaulē, mēs pirmo reizi ieelpojam.  Elpošanas ritms nāk mums līdzi visai dzīvei- ieelpa un izelpa līdzīgi kā paisums un bēgums, abi vienlīdz svarīgi. Elpošana  ir saistīta ar pilnīgi visām organisma sistēmām. Muskuļi ļauj piepildīt plaušas ar skābekli, asinsrite tālāk šo skābekli nogādā audiem, gremošanas sistēma gādā par visām nepieciešamajām barības vielām, kauli un āda elpošanas orgāniem nodrošina aisargbarjeru, bet elpošanas tempu un dziļumu nosaka nervu sistēma. Mēs elpojam tik ilgi, cik dzīvojam. Elpa ir ritms, ko zaudējam, tikai atstājot šo pasauli.                                                                             Elpas ritms ir  būtisks palīgs dzemdībās. Pat tad, ja  dzemdībās viss nenotiek, kā iecerēts, elpa vienmēr ir ar tevi. Ieelpa apgādā ar skābekli, bet izelpā atslābst muskuļi. Dzemdībās,  pirmkārt , jāpaļaujas  uz  sevi  un nemainīgo vērtību , palīgu, un tā ir elpošana – ieelpa, izelpa. Mazulim vieglāk nāk  šajā pasaulē, ja mamma iemācījusies atbrīvoties no  sasprindzinājuma. Elpo mierīgi. Gaidot mazuli, katrā situācijā, kad vien iespējams un arī šķietami neiespējams, apzināti censties elpot mierīgi un lēni. Jo elpošana ir visefektīvākais veids, kā nomierināties un atgūt harmoniju.  Dzemdību laikā vēlams izmantot jau grūtniecības laikā apgūto  elpošanu, jo īpaši svarīgi tas ir sāpju viļņa laikā. Ja kārtējā sāpņu viļņa brīdī muskuļi saspringst, tad nepatīkamās izjūtas kļūst vēl lielākas, tādēļ centies pareizi elpot. Izelpā( arī dziļā nopūtā) atslābinās  starpene, dzemde, bet tas palīdz bērnam turpināt ceļu. Piedzimt. Jogas nodarbībās pranajama  vingrinājumi piedāvā  apgūt  visus trīs elpošanas veidus, kas var palīdzēt dzemdībās:
*   elpošana “ar vēderu”,

*   dziļā krūšu elpošana un

*   seklā krūšu elpošana.
Visu kopā to sauc par pilno   jogas elpu (māmiņu jogā tā ir  ar variācijām). No elpošanas jeb pranajamas tehnikām vēl tiek piedāvāta atdzesējošā, līdzsvarojošā u.c. elpošanas veidi, kas var palīdzēt  dzemdību laikā.  Ieelpo caur degunu, izelpo caur muti…  Šādi elpojot  skābeklis plaušās tiek visdziļāk. Tādā veidā tu un bērniņš skābekli saņemat visvairāk.

Lai apgūtu elpošanu un pilnvērtīgi  apgādātu organismu ar skābekli , elpojot ir jādarbina diafragma. Tas ir muskulis, kas ieelpā saraujas un atbrīvo plaušām vairāk telpas. Pilnā elpošanā darbojas gan diafragma, gan starpribu muskuļi, tāpēc izplešas gan krūškurvis, gan vēders. Ja dzemdībās  mēs elpotu tikai caur degumu, mēs nepietiekami  apgādātu bērniņu ar skābekli brīdī, kad viņš nāk pasaulē, un viņam būtu jāiztur lielāka slodze. Nav jāraizējas par pārāk skaļu elpu vai to, kā no malas izskatos, par kliegšanu, galvenais ir neaizturēt elpu. Tas raksturīgs kliegšanai – kliedzot gaisu vairāk izelpo , bet maz ieelpo.  Bērniņa piedzimšanas gala fāzē var pāriet uz  elpošanu tikai caur muti –  seklā elpošana.

Raksts tapis, izmantojot vecmātes Dinas Ceples  ieteikumus ” Gaidības un radības ar prieku” .