ikona.160_108Jeb izbēgt no vāveres riteņa!
Kad man jogas nodarbībās jogotāji stāsta, cik stresa pilna vai emocijām pārbagāta bijusi viņu diena, ka tādēļ tik grūti koncentrēties jogas nodarbībai, rast mieru un līdzsvaru, es nereti jautāju:” Vai ir kāda vieta, kurā jūties drošībā, mierā , pasargāts , lai tiktu skaidrībā ar sevi, uzņemtu trūkstošo enerğiju? “
Un atbildes nereti ir visdažādākās. Cits neizpratnē groza galvu! Cits atbild, mīļotā cilvēka atzinībā ( kas mēdz būt mainīga) ! Cits minot mums visai labi zināmas atpūtas formas- televizors, pāris vīna ( vai kā stiprāka) glāzes, čipsu paka vai kādi citi saldumi, lai atkal , mokoties ar vainas vai pārēšanās sajūtu, nākamā gadā nosolītos daudz vairāk sportot! Bet ne jau par to gribēju šoreiz runāt!
Par šo jautājumu sāku vairāk domāt, kad uz meditācijām sāka nākt kāds nelielas konsultāciju firmas īpašnieks , kas šajos ekonomiski ļoti nestabīlajos un stresa pilnajos dzīves apstākļos bija nobažījies par savu rītdienu, uzņēmuma pastāvēšanu.
Mieru un iekšējo līdzsvaru uzņēmējs smēlās garos pārgājienos vai pastaigās pa mežu , vai atsēžoties uz kāda koka celma vai ūdens tuvumā vērojot vaboles gājienu, kā aug sūnas , vai klausoties putnu dziesmās. Un prāts nomierinās, pārkairinātās emocijas noplok, kā vietā parādās jaunas enerğijas rezerves izturēt, dzīvot tālāk!2016-04-16.18
Es patvērumu gūstu meditācijās.
Ikreiz, kad parādās sajūta, ka “visa kā ir par daudz”, es to mācos atpazīt un uztvert kā signālu, ka brīdi ir jāpārtrauc aktīvā darbošanās, ir jāapsēžas, jāaizver acis un jāļauj prātam nomierināties un uzmanībai savienoties ar savas sirds ritmu. Gandrīz vienmēr no meditācijas atpakaļ atgriežos vairāk koncentrējusies un mierpilnāka. Visai bieži atverot acis, problēma, kuras dēļ šķita, ka vai sabruks pasaule, kļūst vieglāk uztverama un risināma. Nereti, kaut uz 5 minūtēm koncentrējot uzmanību sirdī slikta diena kļūst labāka, bet nogurdinošā rutīna vēršas radošākā.
Kā jau noprotams, tad es nerunāju par fizisku patvērumu, kas nepieciešams katram cilvēkam.
Es runāju par tādu patvērumu, kas mums katram ļautu nonākt kontaktā pašam ar sevi, ar savu iekšējo “es”, kad jūtamies apmaldījušies iespēju labirintos, emocionāli satraukti, iekšējo konfliktu brīžos vai enerğētiski iztukšoti.
Kā saprast, vai tas un kurš īsto ir mans patvērums ?
Pirmkārt, tam būtu jāsekmē satrauktā prāta nomierināšanās. Otrkārt, būtu jāsajūt iekšējā drošība neatkarīgi no tā, kur sev rodam patvērumu – kādā vietā, darbībā, cilvēkā vai iekšējā sajūtā. Vispatiesākais patvērums radīs mājas sajūtu- esmu mājās. Grūtā brīdī , kad mēğināsiet tikt galā ar ikdienas nebūšanām, pārvarēt stresu vai darba spriedzi, patvēruma sajūta palīdzēs to pārvarēt un nokļūt ātrāk atpakaļ pie sevis. Jo nav nekā tik mokoši nogurdinoša, kā nespēja izkļūt no nebeidzamā, apburtā nepadarāmo darbu, stresu, mūžīgo pienākumu vāveres riteņa.
Lai izdodas saklausīt sevi un atrast savu mierpilno patvēruma ostu!